Standarts Drukāt

Šķirne: Samojedu suns.
Izcelsme: Ziemeļ Krievija un Sibīrija
F.C.I. grupa: V-špici un primitīvie tipi.
Izmantošana: Kamanu, kompanjon un ganu suņi.

GALVA

Spēcīga, ar ķīļveida, nedaudz izliektu galvaskausu. Spilgti izteikta pāreja no pieres uz purnu. Purns - spēcīgs un dziļš, tā garums atbilst galvaskausa garumam, pakāpeniski sašaurinās deguna virzienā. Deguna pamatne taisna. Lūpu kaktiņi cieši nostiepti, lūpas ir nedaudz gaļīgas. Izteikts deguna spogulis. Mutes kaktiņi nedaudz izliekti uz augšu, kas veido "samojeda smaidu".

SAKODIENS

Šķērveida, sakodienu raksturo ne tikai zobi, bet arī paši žokļi, kuriem jābūt labi attīstītiem.

ACIS

Tumši brūnas, dziļi novietotas, ar maigu, gudru izteiksmi. Mandeļveidīgas, labi novietotas un nedaudz slīpas.

AUSIS

Augstu un plati novietotas, salīdzinoši nelielas, trīsstūrveida, stāvas, kustīgas un galos viegli noapaļotas.

KAKLS

Spēcīgs, samērīgi garš, lepni uz augšu sasliets.

ĶERMENIS

Ķermeņa garums nedaudz pārsniedz skausta augstumu. Dziļš un kompakts, piezemēts, tomēr nav neveikls. Vidēji gara, muskuļota un taisna mugura. Kupls žabo. Kucēm muguras daļai ir jābūt nedaudz garākai kā suņiem. Ļoti spēcīga jostas vieta, vēders mēreni ievilkts. Skatoties no priekšas, krūtis platas un dziļas, tomēr nav mucveidīgas. Labi satuvinātas ribas. Pilnīgi, spēcīgi, muskuļoti un nedaudz nolaideni krusti.

PRIEKŠĒJĀS UN PAKAĻĒJĀS EKSTREMITĀTES

Labi novietotas, muskuļotas, spēcīgiem kauliem. Gari, cieši pieguloši, ieslīpi pleci. Skatoties no priekšas, priekšķepas ir taisnas, elkoņi pieguļ korpusam. Pēdas stipras, bet lokanas. Skatoties no aizmugures, pakaļkājas taisnas un paralēlas, ar ļoti spēcīgu muskulatūru. Ceļu un lecamās locītavas stūrainas, lecamās locītavas zemu novietotas. Kucēnu liekajiem pirkstiem jābūt nogrieztiem 3-4 dienu vecumā.

ĶEPAS

Ovālas, atsperīgas, kompaktas ar nedaudz izvērstiem pirkstiem.

KUSTĪBAS

Kustībām jābūt brīvām un spēcīgām, ar plašu soli un spēcīgu atspērienu.

ASTE

Satrauktā stāvoklī un kustībā aste izliekta uz priekšu un pacelta virs muguras vai sāna. Bet miera stāvoklī astei jānokarājas un jāsniedzas līdz lecamajām locītavām.

APMATOJUMS

Bagātīgs, smags un blīvs apmatojums. Samojeda kažoks sastāv no divu veidu matiem: īsas, mīkstas un blīvas pavilnas, un gariem, taisniem, cietiem akotmatiem, kas aug cauri pavilnai un veido sedzošo apmatojuma slāni. Apmatojumam uz kakla un pleciem jāveido bagātīga apkakle un žabo, kuri ieskauj galvu – sevišķi raksturīgi suņiem. Ausu iekšpusē, uz galvas un ekstremitāšu priekšpusē - apmatojums ir īss un gluds. Ausu iekšpusei jābūt labi nosegtai, starp pirkstiem jābūt aizsargājošam apmatojumam. Astei jābūt kuplai. Kucēm vilna bieži vien ir īsāka un maigāka, nekā suņiem.

KRĀSA

Balta, krēmkrāsa vai balta ar biskvītu (baltā krāsa ir pamatā, bet cauri spīd nedaudz biskvīta krāsas tonis, reizēm radot gaišas krāsas iespaidu). Deguns , lūpas un plakstiņi melni. Degunam reizēm raksturīgs neliels pigmentu zudums.(ziemas deguns)

PARAMETRI

Ideāls augstums skaustā suņiem: 57 cm +/- 3 cm, kucēm: 53 cm +/- 3 cm.

Suņiem ir jābūt diviem labi redzamiem, attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnīgi atrodas sēklinieku maisiņā

TRŪKUMI

Dzeltenas acis, ausis zemu novietotas vai nokarenas. Trausls skelets. Viļņains , garš, mīksts vai ķermenim pieguļošs apmatojums. Suns ar neizteiktu dzimuma tipu, kuce ar neizteiktu dzimuma tipu. Aste savīta dubultā gredzenā. Apvaldīts temperaments.

NOPIETNI TRŪKUMI

 Nepilnīgs lūpu un acu pigments.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI

Dažādu krāsu acis. Pārkodiens vai vaļējais sakodiens. Jebkura cita, izņemot standarta nokrāsa. Bailīgums vai agresivitāte.

Suņiem nav attīstījušies  sēklinieki ,tie neatrodas sēklinieku maisiņā.

PIEZĪMES STANDARTAM

Jebkura neatbilstība iepriekšminētajiem punktiem tiek uzskatīta par trūkumu, kura novērtējumam jābūt atbilstošam trūkuma pakāpei, suņa labajām īpašībām, kopskatam un konstitūcijas tipam. Novirzes, kuras ir netipiskas dotajai šķirnei un ir uzskatāmas, kā anomālijas, ļauj diskvalificēt.